Dzīvē dažreiz jūs saskaraties ar daudzām lietām, kas neiet savu ceļu. Jūs varat justies spiesti to darīt vai dažreiz jūs tam pretojaties. Tas, protams, liek jums justies neērti. Nu, psiholoģijā šis satricinājums ir saistīts ar kognitīvo disonansi. Kas ir kognitīvā disonanse un kas to izraisa? Vai kāds var pārvarēt šo satricinājumu?
Kas ir kognitīvā disonanse?
Kognitīvā disonanse ir situācija, kas attiecas uz garīgu konfliktu, kas rodas, ja cilvēka uzskati, attieksme un uzvedība nav saskaņota. Piemēram, smēķētājs turpina smēķēt, lai gan zina, ka cigaretes ir kaitīgas viņa veselībai.
Šī situācija var radīt personai diskomfortu. Tas noved pie izmaiņām attieksmē, pārliecībā vai uzvedībā, lai mazinātu diskomfortu.
Kognitīvā disonanse ir viena no ietekmīgākajām teorijām sociālajā psiholoģijā. Šo teoriju 1957. gadā ierosināja Leons Festingers.
Izmantojot šo teoriju, Festingers parāda, ka ikvienam ir iekšēja vēlme saglabāt visas attieksmes un uzvedību harmonijā un izvairīties no disonanses. Kad notiek šī disonanse, kaut kas ir jāmaina, lai mainītu situāciju.
Kādas pazīmes liecina, ka kāds piedzīvo kognitīvo disonansi?
Kognitīvā disonanse nenotiek automātiski. Tas ir, ne visi veiks izmaiņas, ja ir pretēja pārliecība un uzvedība. Parasti cilvēkam ir jāapzinās, ka viņā rodas diskomforta sajūta, jo rodas neatbilstība, tāpēc veiciet šīs izmaiņas.
Šī neērtā sajūta var izpausties kā nemiers, kauns vai vainas un nožēlas sajūta. Šīs sajūtas var ietekmēt arī cilvēka uzvedību, domas, lēmumus, attieksmi un garīgo veselību.
Tālāk ir norādītas dažas pazīmes, kas liecina, ka kāds piedzīvo kognitīvo disonansi:
- Satraukuma sajūta pirms kaut ko darīt vai pieņemt lēmumu.
- Mēģina attaisnot vai racionalizēt pieņemto lēmumu vai darbību.
- Kauns par savām darbībām vai tieksmi tās slēpt.
- Vainas sajūta vai nožēla par kaut ko, ko esat izdarījis.
- Izvairīšanās no sarunām par noteiktām tēmām vai jaunu informāciju, kas ir pretrunā ar uzskatiem.
- Kaut ko darīt sociālā spiediena dēļ, pat ja tas nav tas, ko vēlaties.
- Ignorēt informāciju, kas izraisa disonansi.
Kas izraisa kognitīvo disonansi?
Ir vairāki apstākļi, kas var izraisīt kognitīvo disonansi cilvēkā, proti:
1. Spiediens no apkārtējiem
Disonanse bieži rodas citu cilvēku vai pušu piespiešanas vai spiediena rezultātā. Tas bieži notiek skolā, darbā vai sociālās situācijās. Piemēram, birojā izdari kaut ko tādu, kas tev nav pie sirds, lai priekšnieks tevi neatlaistu.
2. Lēmumu pieņemšana
Lēmuma pieņemšana no divām izvēlēm bieži vien rada disonansi, jo abi ir vienlīdz pievilcīgi. Šīs kognitīvās disonanses piemērs ir, kad jums ir jāizlemj, vai pieņemt darbu skaistā vietā vai atteikties no darba, lai paliktu tuvu savai ģimenei. Ja būsi izvēlējies, meklēsi argumentus, kas apstiprina, ka nepieņēmi nepareizu lēmumu.
3. Centieni sasniegt mērķus
Disonanse var rasties, ja jūs ļoti cenšaties sasniegt mērķi un pēc tam novērtējat to negatīvi. Piemēram, var paiet gadi, lai sasniegtu mērķi. Tad jūs saprotat, ka šis laiks ir pārāk ilgs tikai šim mērķim.
Lai izvairītos no šīs disonanses, tu pārliecinies, ka netērējat laiku un domājat, ka pavadītais laiks patiešām ir ļoti jautrs.
Kā tikt galā ar kognitīvo disonansi?
Kognitīvā disonanse bieži izraisa diskomfortu, piemēram, vainas sajūtu, kaunu un tieksmi uz stresu. Tāpēc jums ir jāveic pasākumi, lai mazinātu disonansi un atbrīvotos no vainas, stresa, kauna un citu nepatīkamu sajūtu sajūtas.
Lūk, kā to izdarīt:
1. Pārliecības maiņa
Jūs varat mainīt savus uzskatus, lai mazinātu nepatīkamās disonanses sajūtas, kas rodas. Tomēr to izdarīt nav viegli. Iemesls ir tāds, ka jums var būt grūti mainīt to, kam vienmēr esat ticējis.
2. Jaunu uzskatu pievienošana
Jaunas informācijas vai uzskatu pievienošana var palīdzēt pārvarēt kognitīvo disonansi. Piemēram, jūs domājat, ka smēķēšana izraisa plaušu vēzi, bet jūs joprojām smēķējat. Lai mazinātu disonanses radīto diskomfortu, tad pievieno jaunu saistītu informāciju, piemēram, "nav pētījumu, kas varētu pierādīt, ka smēķēšana var izraisīt plaušu vēzi".
3. Pamatojiet darbību
Vēl viens veids, kā mazināt disonansi, ir attaisnot pieņemtos lēmumus vai darbības. Piemēram, cilvēks ar hipertensiju zina, ka sāļa ēdiena ēšana nenāk par labu viņa veselībai, taču viņš to tomēr ēd. Tomēr viņš apgalvo, ka regulāri vingro un joprojām ēd dārzeņus un augļus, lai to līdzsvarotu.
Kognitīvās disonanses piemēri ikdienas dzīvē
Ziņojumā no Amerikas Psiholoģijas asociācijas Festinger skaidro šo teoriju ar piemēru, kas notiek ikdienas dzīvē. Viens no tiem ir kognitīvā disonanse, kas rodas smēķētājiem.
Festingers arī paskaidroja, ka smēķētājs, kurš zina, ka smēķēšana ir kaitīga veselībai, piedzīvo disonansi. Iemesls ir tāds, ka viņš joprojām smēķē, lai gan apzinās, ka šāda rīcība nenāk par labu viņa veselībai.
Šīs nekonsekvences rezultātā viņš maina savu uzvedību, piemēram, atmet smēķēšanu, lai saskaņotos ar saviem uzskatiem. Tomēr viņš var arī mainīt savu domāšanu, ka cigaretes ir nekaitīgas, vai meklēt smēķēšanas pozitīvo ietekmi, piemēram, uzskatīt, ka smēķēšana var mazināt stresu un novērst svara pieaugumu.
Vēl viens kognitīvās disonanses piemērs ir gaļas ēšana. Tas var būt disonējošs, jo gaļas ēšana neatbilst rūpēm par dzīvniekiem. Lai noņemtu šo disonansi, cilvēks, kurš ēd gaļu, samazina savas bažas par dzīvniekiem. Šo situāciju bieži sauc par gaļas paradokss.