Muskuļu sāpju cēloņi, kurus jūs, iespējams, nezināt -

Muskuļu sāpes vai mialģija bieži parādās pēkšņi, pat nezinot precīzu cēloni. Faktiski šo stāvokli parasti izraisa lielas fiziskās aktivitātes vai fiziskais stress, taču to var izraisīt arī garīgs stress. Tas padara ķermeni saspringtu. Tomēr ir arī daudzi citi apstākļi, kas var izraisīt arī muskuļu sāpes. Kaut kas? Skatiet pilnu skaidrojumu zemāk.

Biežākie muskuļu sāpju cēloņi

Jums noteikti ir bijušas sāpes ķermeņa daļās, tostarp muskuļos. Šīs sāpes arī ir dažādas – no vieglām līdz smagām un nepanesamām. Tomēr jums nav jāuztraucas, jo daži no šiem muskuļu sāpju stāvokļiem var izzust paši.

Ne tikai tas, ka muskuļu sāpes var rasties arī īsā laikā un pat ilgt vairākus mēnešus. Ķermeņa zonas, kurās var rasties muskuļu sāpes, ir kakls, mugura, kājas, augšstilbi un rokas. Šeit ir daži izplatīti muskuļu sāpju cēloņi.

1. Uztura trūkums

Dažreiz jūs neapzināties, kāds uzturs ir nepieciešams jūsu ķermenim. Pat ja pareiza uztura trūkums var būt arī viens no muskuļu sāpju cēloņiem.

Piemēram, D vitamīna deficīts.Pats D vitamīnam ir svarīga loma kalcija uzsūkšanā un muskuļu pareizas darbības nodrošināšanā.

Smags D vitamīna deficīts var izraisīt osteomalāciju, stāvokli, kas izraisa vājus kaulus, kaulu sāpes un muskuļu vājumu.

Papildus D vitamīnam ir arī vairāki citi vitamīni, kas būtu vēlreiz jāapsver jūsu ķermeņa uzņemšanai. Citi vitamīni, piemēram, C vitamīns, B12 vitamīns un omega 3, arī ir vitamīni, kas jums nepieciešami veselīgam ķermenim.

2. Nepareizas sporta aktivitātes vai fiziski vingrinājumi

Vēl viens muskuļu sāpju cēlonis ir regulāra vai fiziska slodze, bet nepareizā veidā. Tas nozīmē, ka viena daļa no rutīnas, ko jūs veicat, var netikt veikta saskaņā ar noteikumiem.

Piemēram, jūs neiesildāties un neatvēsināsieties pirms un pēc treniņa. Lai gan tie var šķist nenozīmīgi, tie patiesībā ir svarīgi, un tie ir jādara pareizi. Iemesls ir tāds, ka, veicot nepareizas kustības iesildoties vai atdziestot, palielinās muskuļu traumu risks.

Turklāt, vingrojot vai veicot fiziskos vingrinājumus, ir svarīgi katru kustību patiešām veikt pareizi. Īpaši tad, kad nodarbojies ar sporta veidiem, kas prasa daudz enerģijas, piemēram, cilā svarus vai trenē izturību.

Ja tas tiek darīts ar nepareizu kustību, muskuļu savainojumu risks ir neizbēgams. Tāpēc ir svarīgi saglabāt muskuļu veselību, pareizi un saskaņā ar noteikumiem veicot vingrinājumus.

3. Pārāk daudz saspringtas darbības

Būt aktīvam un veikt regulāras fiziskas aktivitātes, piemēram, vingrot, patiešām ir laba veselība un fiziskā sagatavotība. Tomēr, veicot pārāk smagas fiziskās aktivitātes, muskuļi var justies krampji, stīvi un izraisīt sāpes un sāpes.

Ļoti iespējams, ka muskuļu sāpes var rasties, ja nodarbojaties ar fiziskām aktivitātēm vai sportu, kas prasa, lai jūs atkal un atkal veiktu vienu un to pašu kustību bez izmaiņām. Iemesls ir tāds, ka muskuļi ir dinamiski, tāpēc to kustībām ir jābūt daudzveidīgām, lai tie darbotos pareizi.

Šo muskuļu sāpju cēlonis var rasties arī tad, ja neesat pieradis vingrot, mēģināt veikt jaunu vingrinājumu veidu vai kustību vai vingrot ilgāk nekā parasti.

Parasti, ja vingrojat reti, muskuļi, kas jūt sāpes, atrodas kāju zonā, piemēram, augšstilbu un gurnu muskuļi.

4. Traumas var būt muskuļu sāpju cēlonis

Citi muskuļu sāpju cēloņi ir traumas, sastiepumi vai pat sasitumi, kas rada diskomfortu noteiktās ķermeņa daļās. Traumas parasti raksturo sāpes, zilumi, pietūkums un muskuļu krampji.

Šis muskuļu ievainojums var rasties muskuļos jebkurā ķermeņa daļā, sākot no muguras muskuļiem līdz augšstilbu muskuļiem. Šis stāvoklis var rasties daudzu iemeslu dēļ, tostarp nepareizu stiepšanās kustību, negadījumu, kritienu, ķermeņa pagriezienu vai citu fizisko aktivitāšu dēļ. Patiesībā dažiem no iepriekšminētajiem apstākļiem nav nepieciešama īpaša attieksme.

Jūs varat to vienkārši pārvarēt, atpūšoties un lietojot pretsāpju līdzekļus, lai mazinātu sāpes. Tomēr, ja sāpes vai sāpes muskuļos ierobežo kustības, nekavējoties vērsieties pie ārsta.

5. Slimības un infekcijas klātbūtne

Nākamais muskuļu sāpju cēlonis ir slimību un infekciju klātbūtne, kas var izraisīt muskuļu sāpes noteiktās ķermeņa daļās. Ir vairāki infekciju veidi, autoimūnas slimības un vairākas citas slimības, kas var izraisīt muskuļu sāpes, tostarp:

  • Anēmija
  • Artrīts
  • Fibromialģija
  • Gripa
  • Lupus
  • Laima slimība
  • Malārija
  • Trihineloze
  • Hipotireoze

Parasti, lai tiktu galā ar muskuļu sāpēm, kas rodas kādas no iepriekš minētajām slimībām, visefektīvākais veids ir pašas slimības ārstēšana. Tādā veidā arī muskuļu sāpes izzūd pašas no sevis.

6. Ieradums praktizēt nepareizu stāju

Ja tas ir kļuvis par ieradumu, dažreiz to ir grūti novērst. Tas attiecas arī uz ieradumu stāvēt, sēdēt un gulēt ar nepareizu stāju. Lai gan tas šķiet mazsvarīgi, patiesībā pierašana pie ķermeņa, lai veidotu pareizu stāju, var samazināt muskuļu sāpju risku.

Iemesls ir tāds, ka nepareiza poza ir muskuļu sāpju cēlonis. Slikta poza var izraisīt muskuļu sasprindzinājumu un sāpes. Tāpēc samaziniet ieradumus sēdēt, stāvēt un gulēt, kas nav labi.

Piemēram, nepareiza poza stāvot var rasties, ja koncentrējaties tikai uz vienu kāju. Tas var notikt arī tad, kad sēžat un slinkojat, līdz ķermenis sēž uz astes kaula.

Lēnām uzlabojot šo slikto ieradumu, jūs varat arī pavadīt viņu ar regulāriem vingrinājumiem, lai palīdzētu labot nepareizo stāju.

7. Pārmērīgs stress izraisa muskuļu sāpes

Stress ietekmē arī jūsu muskuļu veselību. Tas ir, jo biežāk jūs piedzīvojat stresu gan fiziski, gan garīgi, jo lielāks ir muskuļu sāpju risks. Kad esat stresa stāvoklī, jūsu ķermenis automātiski reaģē, lai pasargātu jūs no traumām vai sāpēm.

Nu, šis ķermeņa veiktais reflekss var izraisīt muskuļu sasprindzinājumu. Ja ilgstoši izjūtat stresu, jūsu ķermeņa muskuļi paliek stīvi un saspringti, kas var izraisīt citus apstākļus, piemēram, galvassāpes. Tikmēr, ja spēsi pārvarēt stresa cēloņus, mazināsies arī muskuļu sāpes.

Tomēr, lai mazinātu stresu, nav ieteicams samazināt fiziskās aktivitātes. Iemesls ir tāds, ka muskuļi vājināsies, jo jūs mazāk pārvietojaties, tāpēc sāpes turpināsies ilgāk.

Tā vietā jums ir ieteicams palikt aktīviem un regulāri vingrot. Tādā veidā jūs arī esat pielicis pūles, lai samazinātu stresa negatīvo ietekmi uz ķermeņa muskuļiem.