Vingrošana ir svarīgs ieradums, lai saglabātu vispārējo ķermeņa veselību un uzturētu normālu svaru. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, vingrošana organismam sniedz dažādas priekšrocības, piemēram, samazina sirds slimību, 2. tipa cukura diabēta, dažu vēža veidu risku, palielina muskuļu un kaulu spēku, uzlabo garīgo veselību un saglabā garastāvokli, samazina depresijas risku un palēninās novecošanās procesu. Varbūt esat dzirdējuši par aerobajiem vingrinājumiem, bet vai esat kādreiz dzirdējuši par anaerobajiem vingrinājumiem? Kāda ir atšķirība starp aerobo un anaerobo? Vai abiem ir vienādas priekšrocības un ietekme uz veselību?
Kas ir aerobikas vingrinājumi?
Aerobikas vingrinājumi, ko pazīst lielākā daļa cilvēku, ir sporta veidi, kas tiek turēti telpās, veicot vingrošanas kustības vai pat izmantojot sporta aprīkojumu. Bet patiesībā aerobos vingrinājumus definē kā vingrinājumus, kas prasa daudz skābekļa un ietver daudz lielu muskuļu. Šāda veida vingrinājumi tiek veikti ar zemu intensitāti un ilgu laiku.
Katra fiziskā aktivitāte, ķermenis veidos enerģiju, ko izmantot kā enerģiju. Veicot aerobos vingrinājumus, lielākā daļa ķermeņa izmanto glikogēnu jeb muskuļu cukura un tauku rezerves kā enerģijas veidošanas pamatmateriālu. Šāda veida vingrinājumi ir noderīgi, lai zaudētu svaru un uzturētu veselīgu sirdi. Tāpēc aerobikas vingrinājumi ir ļoti ieteicami cilvēkiem ar lieko svaru. Veicot aerobos vingrinājumus, jūs varat arī samazināt ķermeņa tauku līmeni, novērst stresu un samazināt dažādu deģeneratīvu slimību risku.
Aerobikas vingrinājumi ir sporta veidi, kurus ir ērti veikt, neapgrūtinot elpošanu, piemēram, pastaigas, peldēšana, dejošana un riteņbraukšana. Katram aerobikas vingrinājumu veidam ir atšķirīgs ilgums. Bet Klīvlendas klīnika iesaka veikt mērenas intensitātes aerobos vingrinājumus, kas tiek veikti 30 minūtes katru nedēļas dienu.
Kas ir anaerobā vingrošana?
Anaerobos apstākļos organisms neizmanto skābekli enerģijas veidošanās procesā. Atšķirībā no aerobikas vingrinājumiem, kuros tiek izmantoti gandrīz visi ķermeņa muskuļi, anaerobā vingrinājuma mērķis ir nostiprināt noteiktas muskuļu daļas. Galvenā degviela, ko izmanto enerģijas ražošanai, veicot anaerobos vingrinājumus, ir cukurs muskuļos vai glikogēns. Glikogēns tiks izsmelts apmēram 2 stundas pēc lietošanas.
Šī vingrinājuma laikā ķermenis ražos pienskābi, kas ir glikogēna sadedzināšanas rezultāts enerģijā. Pienskābe, kuras daudzums organismā ir diezgan augsts, var izraisīt muskuļu krampjus un pārmērīgu nogurumu. Tāpēc anaerobos vingrinājumus veic tikai īsu laiku, lai izvairītos no iespējamiem ķermeņa funkciju traucējumiem.
Ja aerobos vingrinājumus veic, lai zaudētu svaru, tad šis anaerobais vingrinājums kalpo svara uzturēšanai un muskuļu masas veidošanai. Faktiski ķermenis sadedzinās vairāk kaloriju, ja ķermenim ir lielāka muskuļu masa, tāpēc, veicot anaerobos vingrinājumus, jūs varat sadedzināt vairāk kaloriju. Turklāt šis vingrinājums ir noderīgs arī muskuļu un kaulu spēka stiprināšanai un osteoporozes riska mazināšanai.
Klīvlendas klīnika iesaka veikt anaerobos vingrinājumus vismaz vienu vai divas reizes nedēļā. Pēc vingrošanas varat sākt ar vieglu svaru celšanu, veicot to atkārtoti 12 līdz 20 reizes. Cits anaerobā vingrinājuma veids ir skriešanas sprints, jo tas prasa daudz enerģijas un izraisa nogurumu pēc tā veikšanas.
Tad kuru sporta veidu man izvēlēties?
Vispirms nosakiet, kādi ir jūsu galvenie mērķi un uzdevumi. Ja jums ir liekais svars vai aptaukošanās, vislabāk ir vispirms veikt aerobos vingrinājumus. Lēnām zaudējot svaru, jums jāsaglabā svars un jāpalielina muskuļu un kaulu stiprums. To iegūstat, veicot anaerobos vingrinājumus. Tikmēr, lai sasniegtu maksimālus rezultātus un saglabātu veselību, jūs varat apvienot aerobos vingrinājumus ar anaerobiem vingrinājumiem.