Virsnieru dziedzeris, jūsu mazais ir svarīgs vielmaiņas procesam

Vai zinājāt, ka patiesībā ir divi virsnieru dziedzeri? Jā, katrs dziedzeris atrodas virs nieres un ir apmēram puse īkšķa. Lai gan virsnieru dziedzeri ir mazi, tie ir atbildīgi par dažādu hormonu ražošanu organismā.

Veselīgi virsnieru dziedzeri palīdz dažādām ķermeņa funkcijām darboties pareizi. Tātad šī dziedzera darbības traucējumiem būs liela ietekme uz ķermeni.

Nosakiet virsnieru dziedzeru daļas

Virsnieru dziedzeri sastāv no divām daļām, proti, virsnieru garozas (ārējā daļa) un virsnieru medulla (iekšpusē). Virsnieru garoza ir atbildīga par trīs veidu hormonu ražošanu, proti, mineralokortikoīdus (kortizolu), kas regulē nātrija līmeni organismā, glikokortikoīdus, kas paaugstina glikozes līmeni asinīs, un gonadokortikoīdus, kas regulē dzimumhormonus.

Ja virsnieru garoza pārstāj funkcionēt, apstāsies vielmaiņas procesi, kas ir būtiski mūsu dzīvei, un rezultātā iestājas nāve. Kamēr virsnieru medulla stresa laikā izdala hormonus epinefrīnu (adrenalīnu) un norepinefrīnu (noradrenalīnu).

Ārējo virsnieru dziedzeru (virsnieru garozas) funkcijas

1. Mineralokortikoīdu funkcija

Mineralokortikoīdi ir steroīdu hormoni, kas ir atbildīgi par nātrija uzturēšanu un sāls un ūdens līdzsvara uzturēšanu organismā. Primārais mineralokortikoīds ir pazīstams kā aldosterons, un to izdala virsnieru garozas zona glomerulosa (ārējais slānis).

Šis steroīdu hormons ir daļa no renīna-angiotenzīna sistēmas (RAS) vai renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS). Tā ir hormonāla sistēma, kas regulē asinsspiedienu un šķidruma līdzsvaru organismā. Parasti renīnu ražo nieres, kad no organisma tiek izvadīts liekais sāls un ūdens. Renīns izraisa angiotenzīna ražošanu, kas savukārt stimulē virsnieru dziedzerus, lai atbrīvotu hormonu aldosteronu. Arteriālā asinsspiediena pazemināšanās stimulē arī renīna sekrēciju.

Tātad, kopā ar renīna-angiotenzīna sistēmu, aldosterons palīdz nierēm saglabāt svarīgas minerālvielas, piemēram, nātriju. Aldosterons palielina nātrija reabsorbciju un kālija izdalīšanos caur nierēm. Tas palīdz sašaurināt asinsvadus, palielinot nātrija un ūdens aizturi, kas var paaugstināt asinsspiediena līmeni. Tātad šis hormons ir saistīts arī ar asinsspiediena līmeņa regulēšanu.

2. Glikokortikoīdu funkcija

Glikokortikosteroīdi ir vēl viena steroīdu hormonu klase, kam ir svarīga loma glikozes metabolisma regulēšanā. Glikokortikosteroīdi tiek ražoti virsnieru garozas fasciculata zonā, piemēram, kortizols.

Kortizols ir atbildīgs par ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku metabolisma regulēšanu. Kortikosteroīdiem ir svarīga loma ķermeņa iekaisuma reakcijas regulēšanā.

Kortikosteroīdi var ietekmēt imūnsistēmu, un tos var izmantot kā imūnsupresīvu līdzekli. Sekrēciju kontrolē adrenokortikotropais hormons (AKTH), ko izdala hipofīze.

3. Gonadokortikoīdu funkcija

Gonadokortikoīdus jeb androgēnos steroīdus izdala reticularis zona jeb virsnieru garozas visdziļākais slānis. Androgēni ir vīriešu dzimuma hormoni, un tie veicina sekundāro seksuālo īpašību attīstību vīriešiem. Viņiem ir svarīga loma vīriešu dzimuma orgānu attīstībā embrionālās attīstības laikā.

Nelielu daudzumu sieviešu hormonu ražo arī virsnieru garoza. Tomēr virsnieru garozas izdalīto androgēnu steroīdu iedarbību var maskēt lielāks testosterona un estrogēna daudzums, ko attiecīgi izdala sēklinieki un olnīcas.

Iekšējo virsnieru dziedzeru, medulla funkcijas

Medulla ir virsnieru dziedzera iekšējā daļa, un tā ir saistīta ar epinefrīna un norepinefrīna ražošanu.

1. Epinefrīns

Gan epinefrīnu, gan norepinefrīnu kopā sauc par kateholamīniem, un tos atbrīvo virsnieru dziedzeri, reaģējot uz fizisko vai garīgo stresu. Epinefrīns, kas pazīstams arī kā adrenalīns, spēlē svarīgu lomu glikogēna pārvēršanā par glikozi un tādējādi paaugstina cukura līmeni asinīs. Tas ir nepieciešams ķermenim, lai nodrošinātu vienmērīgu asins piegādi smadzenēm un muskuļiem.

Tas var arī palielināt sirdsdarbības ātrumu un asinsspiedienu, kā arī atslābināt gludos muskuļus plaušās un gremošanas traktā. Šis hormons paplašina mazās sirds, plaušu, nieru un muskuļu artērijas. Uztraukums, fiziskais un garīgais stress, kā arī emocionāli traucējumi izraisa šī hormona sekrēciju, kas sagatavo mūsu organismu reakcijai “cīnies vai bēgt”, kas pazīstama arī kā “cīnī vai bēg”.

2. Norepinefrīns

Kopā ar epinefrīnu norepinefrīns arī aktivizē “cīņas vai” reakcijas mehānismus, palielinot modrību un uzbudinājumu. Kad norepinefrīns vai noradrenalīns tiek injicēts kā zāles, tiem var būt sašaurinoša iedarbība uz koronārās artērijas. Tas izraisa sīko asinsvadu sašaurināšanos nierēs, gremošanas sistēmā un ādā. Tas atvieglo pārtikas kustību caur gremošanas sistēmu un palielina svīšanu. Tas arī stimulē glikozes izdalīšanos un asins plūsmu uz muskuļiem.

Īsāk sakot, virsnieru dziedzeri ir atbildīgi par hormonu sekrēciju, kas ir būtiska vairāku svarīgu vielmaiņas procesu veikšanai. Turklāt tie palīdz organismam tikt galā ar fizisko un garīgo stresu. Hronisks stress var likt dziedzeriem strādāt tik smagi, ka galu galā tie var izdegt vai kļūt pārāk noguruši, lai apmierinātu virsnieru hormonu vajadzības.