Alprazolāms ir nomierinošs līdzeklis, ko medicīnā bieži izmanto, lai ārstētu pacientus ar trauksmi, depresiju un panikas traucējumiem.
Zāles cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem (ODGJ) ir iekļautas benzodiazepīnu grupā. Benzodiazepīni pieder pie zāļu klases, kas darbojas, nomācot centrālo nervu sistēmu. Benzodiazepīnu ļaunprātīga izmantošana ir izplatīta pusaudžu, pat pieaugušo vidū. Kopumā alprazolāms ir viena no visbiežāk ļaunprātīgi lietotajām benzodiazepīnu zālēm.
Kā alprazolāms darbojas?
Šīs zāles darbojas, nomācot centrālo nervu sistēmu, tādējādi palēninot nervu sistēmas darbību. Deva, ko veselības aprūpes speciālisti parasti izmanto trauksmes simptomu ārstēšanai, ir 0,5–4 mg dienā. Šīs zāles iedarbosies 10-18 stundas pēc lietošanas.
Šīs zāles var ārstēt trauksmes simptomus, jo tām ir arī antidepresants. Vēl viena šo zāļu priekšrocība ir tā, ka tās atvieglo trauksmes simptomus ātrāk nekā citas zāles.
Kādas ir alprazolāma lietošanas iespējamās blakusparādības?
Šīs zāles var izraisīt elpošanas nomākumu, kas ir elpošanas traucējumi, kas var būt dzīvībai bīstami. Īpaši, ja to lieto pārmērīgās devās vai kombinācijā ar citām narkotiskām vielām.
Turklāt šīs zāles var izraisīt arī miegainību un var izraisīt domas par pašnāvību, tāpēc šīs zāles jālieto ārsta uzraudzībā.
Grūtniecēm šīs zāles nevajadzētu lietot, jo tās var izraisīt iedzimtas anomālijas vai iedzimtus defektus bērnam, kas atrodas dzemdē. Tāpēc pirms šo zāļu lietošanas pārliecinieties, ka neesat stāvoklī.
Lai gan ilgtermiņa ietekme, ko var izraisīt ilgstoša lietošana, ir agresīva uzvedība, kas var attīstīties kopā ar šo zāļu lietošanu.
Vēl viena ilgtermiņa ietekme, kas var rasties, ir tās ietekme uz centrālo nervu sistēmu un cilvēka kognitīvo funkciju. Ilgtermiņa ietekme uz centrālo nervu sistēmu, kas var rasties, ir miegainība, apjukums un galvassāpes. Lai gan ietekme uz kognitīvo funkciju, kas saistīta ar ilgstošu lietošanu, ir koordinācijas un atmiņas problēmas.
Vai alprazolāms var izraisīt atkarību?
Ikvienam, kurš ir lietojis alprazolāmu vai citus benzodiazepīnus ilgāk par 3 līdz 4 nedēļām, var rasties atkarība vai atkarība, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot zāles.
Atkarības simptomi, kas var rasties, ir galvassāpes, svīšana, miega traucējumi, trīce un reibonis. Nemaz nerunājot par dažādu psiholoģisku traucējumu rašanos, piemēram, nemieru un samazinātu koncentrēšanos. Tādēļ šo zāļu lietošana parasti ir ierobežota līdz vienai līdz divām nedēļām, lai novērstu atkarību no pacienta.
Lai gan var rasties daudzas blakusparādības, šīs zāles joprojām ir efektīvas trauksmes traucējumu un vairāku citu psiholoģisku traucējumu ārstēšanai. Tomēr šo zāļu lietošanai joprojām ir jābūt ārsta receptei un ārsta uzraudzībā. Jums arī nav atļauts mainīt (samazināt vai palielināt) šo zāļu devu bez ārsta ziņas.