Āda ir viens no lielākajiem orgāniem, kam ir dažādas funkcijas. Viena no svarīgākajām ādas funkcijām ir brūču dzīšana. Āda var dziedēt brūces vairākos posmos, sākot no asins recēšanas (koagulācijas) līdz jaunu ādas audu veidošanai. Pat ja viņiem ir viens un tas pats dzīšanas process, katra brūce var dziedēt dažādos laikos atkarībā no tās smaguma pakāpes.
Posmi brūču dzīšanas procesā
Brūces uz ādas var izraisīt dažādi apstākļi, piemēram, griezumi, durtas brūces vai slēgtas brūces, kas radušās neasa objekta trieciena rezultātā.
Visiem šiem brūču veidiem ir nepieciešams dziedināšanas process.
Kad āda tiek traumēta, brūču dzīšanas process sāk atjaunot bojāto ādas struktūru un atjaunot tās funkcijas.
Tālāk ir minēti daži procesi, kuriem brūce iet cauri, līdz tā beidzot sadzīst un veidojas jauni ādas audi.
1. Asins sarecēšana (hemostāze)
Ja jums ir atvērta brūce, ko izraisījis asa priekšmeta griezums vai skrāpējums, ievainotā āda parasti asiņos.
Kad tas notiek, asinsvadi nekavējoties sašaurinās, lai veiktu asins recēšanas procesu (hemostāzi).
Tā mērķis ir apturēt asiņošanu, lai organisms nezaudētu pārāk daudz asiņu.
Asins recēšanas procesā asinis, kas bija šķidras, sabiezēs un sarecēs.
Sastāvdaļas, kurām ir svarīga loma hemostāzē, ir trombocīti (trombocīti) un proteīns, ko sauc par fibrīnu.
Asins recēšanas procesa laikā trombocīti ir atbildīgi par bojāto asinsvadu bloķēšanu.
Tajā pašā laikā fibrīns smalku pavedienu veidā stiprinās aizsprostojumu, lai asinis varētu sarecēt.
Pēc tam asins receklis žūstot pārvēršas par kreveli.
2. Iekaisums (iekaisums)
Kad asins receklis ir aiztaisījis brūci un apturējis asiņošanu, asinsvadi nedaudz atvērsies, lai atkal varētu plūst asinīm.
Tā mērķis ir piegādāt skābekli un barības vielas bojātajiem audiem.
Dziedēšanas procesā brūcei jāsaņem sabalansēts skābekļa daudzums, nevis par maz vai par daudz.
Asins plūsma, kas iet cauri brūcei, radīs brūces pietūkumu, siltumu un apsārtumu, tāpēc šo brūču dzīšanas fāzi sauc arī par iekaisumu.
Tikmēr viens balto asinsķermenīšu veids, proti, makrofāgi, cīnīsies ar baktērijām un citiem mikrobiem, kas atrodami brūcē.
Tas ir ķermeņa dabiskās aizsardzības veids, lai aizsargātu brūci no infekcijas.
Šajā posmā makrofāgi izdala arī noteiktas ķīmiskas vielas, kas izraisa jaunu šūnu augšanu, lai palīdzētu brūcei dziedēt.
3. Jaunu audu veidošanās (proliferācija)
Pēc tam, kad brūces vieta ir sterila, sarkanās asins šūnas sāk ražot ķīmiskus savienojumus, kas veicina kolagēna veidošanos brūcē.
Kolagēns ir proteīna šķiedra, kas veido jaunus ādas audus brūcēs vai rētās.
Pamatojoties uz paskaidrojumu pētījuma izlaidumā FarmācijaKolagēna klātbūtne sāks brūces zonas aizvēršanas un bojāto ādas audu atjaunošanas procesu.
Par šo brūču dzīšanas fāzi parasti liecina rēta, kas sākumā izskatās sarkana, pēc tam pakāpeniski kļūst blāva.
4. Audu nobriešana vai nostiprināšana (nobriešana)
Pēdējais brūču dzīšanas posms ir jaunizveidoto audu nostiprināšana jeb nobriešanas process.
Šajā fāzē rētu pilnībā pārklāj jauns ādas slānis.
Tomēr šis ādas slānis var izskatīties stingrāks, stingrāks un mazāk elastīgs nekā normāla āda.
Šajās rētās var rasties arī intensīvs nieze.
Laika gaitā āda turpinās labot rētas bojājumus un uzlabos audu atjaunošanos, lai rētas āda kļūtu stiprāka un elastīgāka.
Kad brūces parasti sadzīst?
Brūces dzīšanas ilgums var atšķirties atkarībā no brūces veida, brūces lieluma un audu bojājuma.
Atvērtas brūces dzīst ilgāk nekā slēgtas.
Brūču dzīšanas process, kas izraisa lielu ārēju asiņošanu vai iekšēju ādas audu bojājumu, arī aizņem ilgāku laiku.
Turklāt brūces ārstēšanas veids ietekmē arī to, cik ātri vai lēni brūce sadzīst.
Caurdurtas brūces, kas izraisa iekšējus bojājumus, ātrāk sadzīs, kad tās tiek šūtas, jo ādai ir jāatlabo tikai neliels laukums.
Parasti šuvju brūces, tostarp ķirurģiskas brūces, var pilnībā sadzīt pēc 6-8 nedēļām.
Tikmēr citu veidu brūču gadījumā, izņemot augstas pakāpes apdegumus, tās parasti pilnībā atjaunojas 2–3 mēnešu laikā.
Atvērto brūču pārklāšana ar ģipsi arī paātrina brūču dzīšanu, jo brūču dzīšanai nepieciešams mitrums.
No otras puses, plāksteri palīdz saglabāt brūci tīru un brīvu no infekcijas.
Tāpēc neatbilstoši pirmās palīdzības pasākumi var kavēt vienu vai vairākus brūču dzīšanas posmus.
Faktori, kas kavē brūču dzīšanas procesu
Ne tikai tas, ka daži veselības stāvokļi faktiski var palēnināt brūču dzīšanas procesu, pat ja brūce nav pārāk smaga vai brūces ārstēšana ir piemērota.
Visizplatītākā lieta ir asins piegādes trūkums, kas plūst uz brūci.
Iemesls ir tāds, ka asinis nes skābekli un būtiskas uzturvielas, kas nepieciešamas bojāto audu atjaunošanai.
Slikta asinsrite var izraisīt brūču dzīšanu divreiz ilgāk.
Uzsākt pētījumu Eiropas ķirurģijas pētījumiDaži no veselības stāvokļiem, kas var izraisīt nedzīstošas brūces, ir šādi:
- diabēts,
- brūču infekcija,
- asinsreces traucējumi,
- anēmija,
- brūces ievainojums, un
- tādu zāļu lietošana, kas kavē asins veidošanos un imūnsistēmu.
Ja jūsu brūce neuzrāda atveseļošanās pazīmes ilgāk par 4 nedēļām, nekavējoties konsultējieties ar ārstu.
Brūces, kuru dzīšana prasa ilgu laiku, parasti izraisa pietūkumu, stipras sāpes vai strutas parādīšanos.