Slinkuma sajūta vai tas, ko tagad biežāk dēvē par "mager" vai slinkumu kustēties, ir problēma, ar kuru bieži saskaras daudzi cilvēki.
Lai arī tas ir mazsvarīgi, slinkums var kavēt jūsu veiktās darbības un likt pierast pie slinkuma, ja nemēģināsit ar to cīnīties. Parasti slinkums rodas tāpēc, ka nav motivācijas, kas varētu likt kādam kustēties vai kaut ko darīt.
Tomēr pētnieki apgalvo, ka šo motivācijas trūkumu vairāk ietekmē bioloģiskie faktori, ne tikai attieksme un paradumi.
Kāpēc mūsu smadzenēs parādās slinkums?
Saskaņā ar informāciju, kas iegūta, izmantojot Live Science, pētnieki ir veikuši skenēšanu ar Magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (MRI), lai pārbaudītu motivāciju un slinkumu.
Rezultāti skenēt parādīja, ka tad, kad cilvēki nolemj kaut ko darīt, pirmsmotora garoza viņu smadzenēs mēdz aizdegties tieši pirms aktivizējas citi smadzeņu punkti, kas kontrolē kustību.
Bet slinkiem cilvēkiem šī pirmsmotora garoza neieslēdzas, jo tiek zaudēts savienojums. Pētniekiem ir aizdomas, ka smadzeņu savienojumi, kas saista "lēmumu kaut ko darīt" ar faktisku rīcību, ir mazāk efektīvi slinkiem cilvēkiem.
Tā rezultātā viņu smadzenēm ir jāpieliek vēl lielākas pūles, lai smadzeņu pieņemtos lēmumus pārvērstu konkrētās darbībās.
Žurnālos publicētie pētījumi Smadzeņu garoza 2012. gadā atklāja, ka dopamīna līmenis smadzenēs var ietekmēt arī cilvēka motivāciju kaut ko darīt.
Dopamīna līmenim būs atšķirīga ietekme dažādās smadzeņu zonās. Pētnieki atklāja, ka smagajiem darbiniekiem visvairāk dopamīna bija divās smadzeņu zonās, kurām ir svarīga loma atalgojumā un motivācijā; bet tiem ir zems dopamīna līmenis priekšējā izolācijā vai apgabalos, kas saistīti ar motivācijas un uztveres samazināšanos.
Padomi cīņai ar slinkumu
Slinkumu noteikti nevajadzētu pieļaut, jo, jo slinkāks būsi, jo vairāk aktivitāšu tev pietrūks. Slinkums var arī samazināt jūsu produktivitāti. Tāpēc šeit ir daži padomi, kā cīnīties ar slinkumu:
1. Atcerieties savu “kāpēc”
Slinkumu parasti izraisa motivācijas trūkums kaut ko darīt. Zaudējot "kāpēc" vai iemeslu, ko darāt, jūs varat zaudēt savu virzienu.
Tātad, ja sākat justies slinks, mēģiniet pajautāt sev "kāpēc" vai "kāpēc". Piemēram, "Kāpēc man nekavējoties jāpabeidz skolas vai koledžas darbi?", "Kāpēc man ir jāpabeidz diplomdarbs pēc iespējas ātrāk?", "Kāpēc man tas ir jāmācās?", "Kāpēc es izvēlējos šī vieta kā mana darba vieta?" un citi.
2. Pajautājiet, kas par vainu
Dažreiz slinkums rodas, kad jūtat, ka nedariet to, kas jums patīk. Ja jūtaties slinks, pajautājiet sev: "Vai tas ir tas, ko es gribu?" vai "Ko es īsti vēlos darīt?"
Mēģiniet pajautāt sev, kā jums trūkst, un ieklausieties savā sirdī.
3. "Kas man jādara?"
Ja jau zināt, kas nogāja greizi un kāds ir jūsu “kāpēc”, jums jau tagad vajadzētu zināt, kā rīkoties. Izdari to! Ja jau zini, kas ir tavs “kāpēc”, tad dari to ar pārliecību un aizrautību. Ja jau zināt, kas nogāja greizi, izlabojiet to.
Nelielas izmaiņas, kuras jūs veicat, pavērs citus ceļus, kas var jūs novest pie pozitīvām pārmaiņām dzīvē; tostarp izmaiņas, piemēram, telpas sakārtošana, veselīga uztura ēšana un vingrošana, kas bieži vien var palielināt jūsu entuziasmu par aktivitātēm.
Tāpēc sagatavojies un veic pārmaiņas, jo tevi sagaida gaiša nākotne.