Imūnsistēma ir sarežģīta šūnu, audu un orgānu sistēma, kas darbojas kopā, lai aizsargātu ķermeni pret slimībām un uzturētu vispārējo veselību. Tomēr ir daudz pārsteidzošu lietu, kuras jūs, iespējams, nezināt par sava ķermeņa dabisko aizsardzības sistēmu. Pārsteidzošus faktus par cilvēka imūnsistēmu skatiet šajā rakstā.
Kā imūnsistēma darbojas, lai saglabātu jūsu veselību?
Veicot virkni darbību, ko sauc par imūnreakciju, imūnsistēma uzbruks dažādiem antigēniem (svešajiem objektiem, kas nonāk organismā), lai aizsargātu ķermeni no dažādām slimībām.
Šie antigēni var būt mikrobi, piemēram, baktērijas, vīrusi, parazīti un sēnītes. Pat citu cilvēku audus, kas nonāk organismā, piemēram, orgānu transplantācijas laikā, jūsu imūnsistēma var uzskatīt par svešiem, izraisot ķermeņa atgrūšanas reakciju.
Veselīgas imūnsistēmas galvenā atslēga ir tad, kad šī sistēma spēj atšķirt sevi no svešķermeņiem, kas nonāk organismā. Tātad, ja ķermenī nokļūst nezināms svešķermenis, šī sistēma veiks pašaizsardzības procesu.
Vai zinājāt, ka cilvēka imūnsistēma...
Tagad, kad jūs zināt, kā darbojas imūnsistēma, šeit ir daži pārsteidzoši fakti par cilvēka imūnsistēmu, ko jūs, iespējams, nezinājāt.
1. Reti nepareizi
Lielākajai daļai veselu cilvēku organisma imūnsistēma jeb to var saukt arī par imūnsistēmu pielāgojas, pastāvīgi mainoties un reaģējot uz jauniem mikrobiem, vai tie būtu vīrusi, baktērijas vai parazīti, katru dienu. Pastāvīga šo baktēriju iedarbība liek imūnsistēmai turpināt mācīties par baktērijām un veidot spēku, lai ar tiem cīnītos.
Tomēr retos gadījumos cilvēkiem, kuriem ir hronisks imūnsistēmas stāvoklis, piemēram, primārais imūndeficīts, viņu imūnsistēma parasti nespēj optimāli cīnīties ar mikrobiem. Tas viņus padara uzņēmīgus pret infekcijām.
2. Zarnas darbojas kā ķermeņa aizsargspējas vārtsargs
Lielākā cilvēka imūnsistēmas daļa atrodas gremošanas traktā vai zarnās. Kā norāda Dr.Katharine Woessner, alerģijas, astmas un imunoloģijas speciāliste, kuņģa-zarnu trakts ir tā imūnsistēmas daļa, kas strādā vissmagāk. Šajā sadaļā arī nepārtraukti tiek nošķirtas labās un sliktās baktērijas, lai saglabātu vispārējo veselību.
3. Aizkrūts dziedzerim ir svarīga loma imūnsistēmā
Aizkrūts dziedzeris, kas atrodas aiz krūšu kaula, starp plaušām, ir atbildīgs par balto asins šūnu vai limfocītu (T šūnu) ražošanu. Nenobriedušas T šūnas tiks nosūtītas uz aizkrūts dziedzeri, lai tās nobriest un kļūtu par ļoti svarīgu imūnsistēmas daļu.
Aizkrūts dziedzerim izrādās zelta laikmets, proti, kad mēs vēl esam bērni. Kad mēs nonāksim pubertātes vecumā, šie dziedzeri saruks un lēnām kļūs par taukaudu nogulsnēm. Šī dziedzera darbības traucējumi zīdaiņiem un bērniem var izraisīt imūnsistēmas pavājināšanos.
4. Cilvēki var dzīvot bez liesas
Liesa ir liels un svarīgs limfātiskās sistēmas orgāns. Tās funkcija ir attīrīt asinis no vīrusiem, baktērijām un citiem svešķermeņiem organismā. Liesai, kas atrodas aiz kuņģa un zem diafragmas, ir daudzas funkcijas, tostarp bojāto sarkano asins šūnu filtrēšana un balto asins šūnu uzglabāšana antivielu ražošanai.
Ķermenim cīnoties ar infekciju, liesa īslaicīgi palielināsies. Saskaņā ar teoriju cilvēki var iztikt bez liesas, jo mūsu imūnsistēmai ir daudz veidu, kā pasargāt organismu no patogēniem.
5. Antivielas darbojas kā karavīri
Kad organisms konstatē mikrobu vai svešu vielu, kas izraisa imūnsistēmas reakciju, organisms ražos antivielas. Kad antivielas ir izveidojušās, antivielas atcerēsies svešas vielas veidu un cīnīsies, lai svešā viela vairs neuzbruktu. Šī izpratne par antivielu darbību radīja vakcinācijas metodes noteiktu slimību profilaksei.
Paturiet prātā, lai imūnsistēma turpinātu darboties pareizi, neaizmirstiet vienmēr mazgāt rokas, lai novērstu slimību izplatīšanos. Turklāt veselīga dzīvesveida maiņa ir visefektīvākais veids, kā nodrošināt optimālu imūnsistēmas darbību. Dažas lietas, ko var darīt, lai saglabātu imūnsistēmu, ir pietiekami daudz miega, regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgas pārtikas ēšana un izvairīšanās no stresa.