Trahejas funkcija un traucējumi, kas to var ietekmēt |

Traheja jeb elpas caurule ir viena no svarīgākajām cilvēka elpošanas sistēmas daļām. Tā ne tikai spēlē lomu gaisa iekļūšanā un izplūdē, bet arī traheja darbojas vairāk. Šajā rakstā tiks padziļināti paskaidrots par trahejas darbību un dažādām veselības problēmām, kas to var ietekmēt.

Kādas ir trahejas funkcijas?

Traheja ir liels caurules formas cilvēka elpošanas orgāns. Traheja ietver atrašanos apakšējos elpceļos kopā ar plaušām, bronhiem, bronhioliem un alveolām.

Šis orgāns ir aptuveni 11 centimetrus (cm) garš un 2,5 centimetrus plats. Traheja atrodas tieši zem balsenes (balss kastes) un beidzas krūškurvja vidū, aiz krūšu kaula un barības vada priekšā.

Traheja sastāv no 16-22 muskuļu un skrimšļu gredzeniem. Šis gredzenveida kauls palīdz ļaut gaisam vienmērīgi ieplūst un izplūst.

Nu, vai zinājāt, ka trahejas funkcija ir ne tikai ierobežota kā gaisa eja? Tās dažādie uzdevumi padara traheju par vienu no orgāniem, kam ir svarīga loma.

Šīs dažādās trahejas funkcijas cilvēka elpošanas sistēmā.

1. Gaisa novadīšana plaušās

Viena no trahejas galvenajām funkcijām ir darboties kā kanālam gaisam, kas elpojot nonāk plaušās.

Kad gaiss ieplūst, traheja sasilda un mitrina gaisu, pirms tas beidzot nonāk jūsu plaušās.

2. Izvairieties no svešķermeņiem, kas iekļūst

Traheja darbojas arī kā pirmā aizsardzības līnija pret svešķermeņiem, kas ieelpošanas laikā nonāk organismā.

Uz trahejas sieniņām ir gļotas un skropstas (mazi matiņi), kas ir atbildīgi par svešķermeņu daudzuma samazināšanu gaisā, sākot no baktērijām, vīrusiem un sēnītēm.

Tādējādi gaiss, kas nonāk jūsu plaušās, kļūst tīrāks, lai jūsu veselība tiktu saglabāta.

3. Gremošanas sistēmas racionalizēšana

Jā, ne tikai elpošanas sistēmai, bet vēl viena trahejas funkcija ir palīdzēt izlīdzināt cilvēka gremošanas sistēmu.

Traheja ar elastīgo skrimšļu palīdzību var nodrošināt barības vadam brīvāku vietu. Pārtikas norīšanas process kļūst vieglāks.

4. Palīdz vienmērīgāk klepot

Klepojot, trahejas muskuļi saraujas. Šīs kontrakcijas atvieglo gaisa izplūšanu klepošanas laikā.

Klepus cilvēkiem pamatā ir nepieciešams, lai attīrītu elpceļus no gļotām un citām svešām daļiņām.

Dažādas problēmas, kas var traucēt trahejas darbību

Tāpat kā citus ķermeņa orgānus, traheju var ietekmēt arī noteikti veselības stāvokļi, piemēram, šādi.

1. Aizsprostojums trahejā

Jūsu traheja var tikt bloķēta netīši ieelpota svešķermeņa, piemēram, pārtikas, noteiktu ķīmisku vielu vai pat stikla plīsuma dēļ.

Tā rezultātā var tikt bloķēta gaisa plūsma caur traheju, un jums var būt apgrūtināta elpošana.

2. Trahejas infekcija (traheīts)

Traheīts ir infekcija, kas var traucēt trahejas normālu darbību. Simptomi var būt klepus, drudzis, apgrūtināta elpošana un sēkšana.

Infekcijas parasti izraisa baktērijas Staphylococcus aureus. Šis stāvoklis ir izplatīts bērniem.

3. Trahejas sašaurināšanās (stenoze)

Trahejas stenoze ir trahejas sašaurināšanās, ko izraisa rētaudi, kas veidojas trahejā.

Šie rētaudi parasti rodas intubācijas vai ilgstošas ​​elpošanas aparāta lietošanas rezultātā.

3. Trahejas-barības vada fistula (TEF)

Trahejas darbību var traucēt arī trahejas-barības vada fistula jeb TEF.

Saskaņā ar informāciju no MedlinePlus lapas, TEF ir iedzimts stāvoklis, kas izraisa trahejas un barības vada savienojumu ar kanālu.

Tā rezultātā pārtika no barības vada var iekļūt trahejā, lai plaušas varētu aspirēt.

4. Traheomalācija

Traheomalācija ir stāvoklis, kad traheja kļūst pārāk mīksta, lai traucētu tās normālu darbību. Pārāk mīksta traheja izraisa apgrūtinātu elpošanu.

Līdzīgi kā TEF, traheomalācija ir iedzimts stāvoklis. Tomēr dažos gadījumos šis stāvoklis var rasties arī atkārtotu infekciju un smēķēšanas paradumu dēļ.

5. Trahejas vēzis

Visnāvējošākais traucējums, kas var ciest trahejā, ir vēzis. Tomēr rašanās gadījumi tiek klasificēti kā ļoti reti.

Trahejas vēža simptomi ir līdzīgi citām elpošanas problēmām, piemēram, klepus, elpas trūkumam un sēkšanai.

Taču, ja klepu pavada asinis un ir apgrūtināta rīšana, par šo slimību ir jāzina.

Ja trahejas darbība ir problemātiska, ārsts parasti veiks dažas īpašas pārbaudes, piemēram:

  • bronhoskopija (kameras ievietošana trahejā, kas piestiprināta pie nelielas caurules),
  • CT vai MRI skenēšana, un
  • krūškurvja rentgens.

Lai trahejas veselība vienmēr būtu saglabāta, nevilcinieties konsultēties ar ārstu, ja ir mazākās elpošanas problēmas.