Sēnes ir lietotas jau ilgu laiku gan kā pārtika, gan noteiktu zāļu ražošanai, jo šis augs patiešām ir bagāts ar barības vielām. Taču sēņu ēšana ne vienmēr nāk par labu organismam, jo ir dažas sēnes, kas ir toksiskas. Lai uzzinātu vairāk par sēņu ieguvumiem veselībai, kā arī iespējamo risku, skatiet šo pārskatu.
Sēņu uzturvielu saturs
Sēnes ir augi, kas var dzīvot gan savvaļā, gan kultivēti. Šis augs bieži tiek iekārots kā diētisks ēdiens, un to ir viegli pagatavot gan kā svaigu pārtiku, gan kā konservus. Visbiežāk patērētās sēnes ir baltās sēnes jeb šitakēnes.
Saskaņā ar Health Line sēnēm ir maz kaloriju, bet tās ir bagātas ar olbaltumvielām, šķiedrvielām, kā arī vitamīniem un minerālvielām. Turklāt sēnes satur arī antioksidantus, selēnu un polisaharīdus, kā arī D2 vitamīnu (ergokalciferolu).
Sēņu ieguvumi veselībai
1. Sēnes var stiprināt imūnsistēmu
Tradicionālajā ķīniešu medicīnā šitake sēnes izmanto saaukstēšanās zāļu pagatavošanai. Vairāki pētījumi ir arī parādījuši, ka šitake sēņu ekstrakts spēj cīnīties ar vīrusiem un palielināt ķermeņa izturību pret baktēriju vai sēnīšu izraisītām infekcijām.
Tad šitaki sēnes un austeru sēnes satur beta-glikānu, polisaharīdu, kas palīdz stiprināt imūnsistēmu. Vienā pētījumā 52 cilvēki, kuri ēda vienu vai divas kaltētas sēnes mēnesī, uzlaboja imūnsistēmu un samazināja iekaisuma risku.
2. Nomāc vēža šūnu augšanu
Sēnes ir bagātas ar antioksidantiem, kas atbrīvo ķermeni no brīvajiem radikāļiem. Brīvie radikāļi organismā var izraisīt vēzi. Sēnēs esošo beta-glikānu izmanto arī kā ķīmijterapijas vai staru terapiju.
Lai gan beta-glikāns nenogalina vēža šūnas, tas palīdz stiprināt imūnsistēmu, tādējādi kavējot vēža šūnu augšanu. Turklāt beta-glikāns pārvar arī ķīmijterapijas vai staru terapijas izraisītās sliktas dūšas blakusparādības.
Pēc tam piecos pētījumos, kuros analizēja 650 kuņģa vēža pacientus, kuri ķīmijterapijas laikā lietoja lentinānu (vienu no sēņu sastāvdaļām), atklāja, ka lentināns uzlaboja viņu veselību. Ir pierādīts, ka sēnēs esošais D vitamīns novērš vēža šūnu augšanu, un folāts sēnēs arī spēlē nozīmīgu lomu DNS sintēzē un atjaunošanā, tādējādi novēršot vēža šūnu veidošanos no DNS mutācijām.
Diemžēl šīs sēnes priekšrocības var ietekmēt ne visus vēža slimniekus.
3. Pazemina augstu holesterīna līmeni
Beta-glikāna, eritadenīna un hitozāna saturs sēnēs arī palīdz samazināt holesterīna līmeni. Tika veikts pētījums ar cilvēkiem ar aptaukošanos, kuri ievēroja diētu ar sēnēm. Rezultāti parādīja, ka gaļas aizstāšana ar sēnēm 3 reizes nedēļā var palielināt ABL (labo holesterīnu) par 8%, samazināt triglicerīdu līmeni par 15 procentiem un samazināt ķermeņa svaru par 3,6 procentiem.
4. Veselīgs sirdij
Sēnēs esošās šķiedrvielas, kālijs un C vitamīns palīdz uzturēt asinsspiedienu un holesterīnu, tādējādi samazinot sirds un asinsvadu slimību un hipertensijas risku.
Riski un briesmas, kas var rasties, ēdot sēnes
Ne visas sēnes ir drošas lietošanai pārtikā. Ir vairāki sēņu veidi, kas satur toksīnus un var kaitēt ķermenim. Dažas no iespējamām šo sēņu sliktām sekām, lietojot tās, ir šādas.
1. Saindēšanās
Lietojot piesārņotas sēnes, var rasties saindēšanās Camplylobacter jejuni, proti, baktērijas, kas var parādīties uz sēnītēm. Live Strong, Al Wagner un Teksasas lauksaimniecības un mehāniskās koledžas ziņojumi liecina, ka šī saindēšanās izraisa sliktu dūšu, caureju vai vēdera krampjus.
Savvaļas sēņu, piemēram, amanitas un brūno sēņu, ēšana var izraisīt nāvi. Pētījumā arī atklāts, ka dažas savvaļas sēnes satur smagos metālus un kaitīgas ķīmiskas vielas.
2. Palielināt dažādu slimību risku
Sēnēs atrodamais beta-glikāns patiešām var novērst dažādas slimības. Tomēr pārmērīgs beta-glikāna daudzums organismā palielinās vilkēdes, astmas, reimatisma un multiplās sklerozes attīstības risku. Taču līdz šim pētījumi nav secinājuši, cik daudz beta-glikāna satura var izraisīt šīs slimības.
Sēnes, kas aug rūpnieciskajos apgabalos, visticamāk, satur arsēnu, kas savukārt var izraisīt vēzi.
3. Psihoze
Saskaņā ar Nacionālā narkomānijas apkarošanas institūta datiem viena no sēnēm, proti, psilocibīns (burvju sēne), var izraisīt halucinācijas, neracionālu uzvedību, izkropļotu redzes vai skaņas uztveri, distancēšanos no citiem cilvēkiem un apkārtējās vides.
Psihotiskas izmaiņas, kas rodas pēc 20 minūšu lietošanas, un sekas var ilgt līdz sešām stundām. Turklāt šo sēņu lietošana var izraisīt muskuļu vājumu, miegainību, sliktu dūšu, vemšanu un ataksiju (kontroles zudumu pār ķermeņa funkcijām).
4. Alerģijas
Dažu sēņu radītās sporas dažiem cilvēkiem var izraisīt ārkārtējas alerģiskas reakcijas. Sporas lido gaisā mitrā vidē. Ja to smaržo cilvēki, kuriem ir alerģija, pelējuma sporas var izraisīt elpceļu infekcijas, astmu vai plaušas.
Lai izvairītos no sēņu sliktās ietekmes, ēdiet tikai tās sēnes, kuras pārdod uzticamās vietās. Nevērīgi neēdiet sēnes, kas aug jūsu mājas vidē vai atrodoties kempings dārzā vai mežā. Izvairieties ēst sēnes, kuru veidu nezināt. Pēc tam pārliecinieties, vai sēņu apstrāde ir veikta pareizi (mazgāta un pagatavota).