Cilvēka anatomija ir cilvēka ķermeņa uzbūves izpēte. Cilvēka ķermeņa anatomija sastāv no šūnām, audiem, orgāniem un orgānu sistēmām. Orgānu sistēmas ir daļas, kas veido cilvēka ķermeni. Šī sistēma sastāv no dažāda veida orgāniem, kuriem ir noteiktas struktūras un funkcijas. Orgānu sistēmām ir atšķirīgas struktūras un funkcijas. Katra orgānu sistēma ir atkarīga viena no otras tieši vai netieši.
Cilvēka ķermeņa anatomija
1. Skeleta sistēma
Cilvēka ķermeni atbalsta skeleta sistēma, kas sastāv no 206 kauliem, kas savienoti ar cīpslām, saitēm un skrimšļiem. Šis kauls sastāv no aksiāla skeleta un appendikulāra skeleta.
Aksiālais skelets sastāv no 80 kauliem, kas atrodas gar cilvēka ķermeņa asi. Aksiālais skelets sastāv no galvaskausa, vidusauss kauliem, hipoidāla kaula, ribām un mugurkaula.
Appendikulārais skelets sastāv no 126 kauliem, kas ir piedēkļi, kas savieno aksiālo skeletu. Appendikulārais skelets atrodas augšējās ekstremitātēs, apakšstilbos, iegurnī un plecos.
Skeleta sistēmas funkcija ir kustēties, atbalstīt un piešķirt ķermenim formu, aizsargāt iekšējos orgānus un darboties kā muskuļu piestiprināšanas vieta.
2. Muskuļu sistēma
Muskuļu sistēma sastāv no aptuveni 650 muskuļiem, kas palīdz kustībām, asinsritei un citām ķermeņa funkcijām.
Ir trīs veidu muskuļi: skeleta muskuļi, kas ir saistīti ar kauliem, gludie muskuļi, kas atrodas gremošanas orgānos, un sirds muskuļi, kas atrodas sirdī un palīdz sūknēt asinis.
3. Asinsrites sistēma
Asinsrites sistēma sastāv no sirds, asinsvadiem un apmēram 5 litriem asiņu, ko pārvadā asinsvadi. Asinsrites sistēmu atbalsta sirds, kas ir tikai aizvērtas dūres lielumā. Pat miera stāvoklī vidējā sirds katru minūti viegli sūknē vairāk nekā 5 litrus asiņu pa ķermeni.
Asinsrites sistēmai ir trīs galvenās funkcijas:
- Cirkulē asinis visā ķermenī. Asinis nodrošina būtiskas barības vielas un skābekli, kā arī izvada atkritumus un oglekļa dioksīdu, kas jāizvada no ķermeņa. Hormoni tiek transportēti pa visu ķermeni caur asins plazmas šķidrumiem.
- Aizsargā organismu ar balto asins šūnu starpniecību, cīnoties ar patogēniem (baktēriem), kas iekļuvuši organismā. Trombocītu funkcija ir apturēt asiņošanu brūču laikā un novērst patogēnu iekļūšanu organismā. Asinis satur arī antivielas, kas nodrošina specifisku imunitāti pret patogēniem, ar kuriem organisms iepriekš ir bijis pakļauts vai pret kuriem ir vakcinēts.
- Uzturēt homeostāzi (ķermeņa stāvokļa līdzsvaru) vairākos iekšējos apstākļos. Asinsvadi palīdz uzturēt stabilu ķermeņa temperatūru, kontrolējot asins plūsmu uz ādas virsmu.
4. Gremošanas sistēma
Gremošanas sistēma ir orgānu grupa, kas strādā, lai saņemtu pārtiku, pārvērstu un pārstrādātu pārtiku enerģijā, uzsūktu uzturā esošās barības vielas asinsritē un izvadītu pārtikas atliekas, kas organismā paliek vai nav sagremojamas.
Pārtika iet caur gremošanas traktu, kas sastāv no mutes dobuma, rīkles (rīkles), balsenes (barības vada), kuņģa, tievās zarnas, resnās zarnas un beidzas pie tūpļa.
Cilvēka ķermeņa anatomijā, izņemot gremošanas traktu, ir vairāki svarīgi palīgorgāni, kas palīdz sagremot pārtiku. Gremošanas sistēmas palīgorgāni ir zobi, mēle, siekalu dziedzeri, aknas, žultspūslis un aizkuņģa dziedzeris.
5. Endokrīnā sistēma
Endokrīnā sistēma sastāv no vairākiem dziedzeriem, kas izdala hormonus asinīs. Šie dziedzeri ietver hipotalāmu, hipofīzi, čiekurveidīgo dziedzeri, vairogdziedzeri, epitēlijķermenīšu dziedzeri, virsnieru dziedzeri, aizkuņģa dziedzeri un dzimumdziedzerus (gonādus).
Dziedzerus tieši kontrolē nervu sistēmas stimuli, kā arī ķīmiskie receptori asinīs un citu dziedzeru ražotie hormoni.
Regulējot orgānu darbību organismā, šie dziedzeri palīdz uzturēt ķermeņa homeostāzi. Šūnu vielmaiņa, reprodukcija, seksuālā attīstība, cukura un minerālvielu homeostāze, sirdsdarbība un gremošana ir viens no daudzajiem hormonu regulētajiem procesiem.
6. Nervu sistēma
Nervu sistēma sastāv no smadzenēm, muguras smadzenēm, maņu orgāniem un visiem nerviem, kas savieno šos orgānus ar pārējo ķermeni. Šie orgāni ir atbildīgi par ķermeņa kontroli un saziņu starp tā daļām.
Smadzenes un muguras smadzenes veido vadības centru, kas pazīstams kā centrālā nervu sistēma. Perifērās nervu sistēmas maņu nervi un maņu orgāni uzrauga apstākļus ķermenī un ārpus tā un pārraida informāciju centrālajai nervu sistēmai. Perifērās nervu sistēmas eferentie nervi no vadības centra pārnes signālus uz muskuļiem, dziedzeriem un orgāniem, lai regulētu to darbību.
7. Elpošanas sistēma
Cilvēka ķermeņa šūnām ir nepieciešama vienmērīga skābekļa plūsma, lai tās paliktu dzīvas. Elpošanas sistēma nodrošina skābekli ķermeņa šūnām, vienlaikus izvadot oglekļa dioksīdu un atkritumu produktus, kas var būt nāvējoši, ja tiem ļauj uzkrāties.
Ir trīs galvenās elpošanas sistēmas daļas: elpceļi, plaušas un elpošanas muskuļi. Elpošanas traktā ietilpst deguns, mute, rīkle, balsene, traheja, bronhi un bronhioli. Šīs caurules nogādā gaisu caur degunu uz plaušām.
Plaušas darbojas kā galvenie elpošanas sistēmas orgāni, apmainot skābekli organismā un oglekļa dioksīdu no ķermeņa.
Elpošanas muskuļi, tostarp diafragma un starpribu muskuļi, strādā kopā, lai sūknētu gaisu, elpošanas laikā izspiežot gaisu plaušās un no tām.
8. Imūnsistēma
Imūnsistēma ir ķermeņa aizsardzība pret baktērijām, vīrusiem un citiem patogēniem, kas var būt kaitīgi, aizsargājot un uzbrūkot no šiem patogēniem.
Tajos ietilpst limfmezgli, liesa, kaulu smadzenes, limfocīti (tostarp B šūnas un T šūnas), aizkrūts dziedzeris un leikocīti, kas ir baltās asins šūnas.
9. Limfātiskā sistēma
Cilvēka anatomijā limfātiskā sistēma ietver limfmezglus, limfas kanālus un limfas asinsvadus, un tai ir arī nozīme ķermeņa aizsargfunkcijās.
Tās galvenais uzdevums ir veidot un pārvietot limfu — dzidru šķidrumu, kas satur baltās asins šūnas, kas palīdz organismam cīnīties ar infekciju.
Limfātiskā sistēma arī izvada lieko limfas šķidrumu no ķermeņa audiem un atgriež to asinīs.
10. Ekskrēcijas un urīnceļu sistēma
Ekskrēcijas sistēma izvada atkritumproduktus, kas cilvēkiem vairs nav vajadzīgi. Cilvēka ķermeņa anatomijā ekskrēcijas orgāni sastāv no nierēm, aknām, ādas un plaušām.
Urīnceļu sistēma ir daļa no ekskrēcijas sistēmas, kas sastāv no nierēm, urīnvadiem, urīnpūšļa un urīnizvadkanāla. Nieres filtrē asinis, lai noņemtu atkritumus un ražotu urīnu. Urīnvadi, urīnpūslis un urīnizvadkanāls kopā veido urīnceļu, kas kalpo kā sistēma urīna izvadīšanai no nierēm, uzglabāšanai un izdalīšanai urinēšanas laikā.
Papildus atkritumu filtrēšanai un izvadīšanai no ķermeņa urīnceļu sistēma uztur arī ūdens, jonu, pH, asinsspiediena, kalcija un sarkano asins šūnu homeostāzi.
Aknas izdala žulti, āda izdala sviedru, bet plaušas izdala ūdens tvaikus un oglekļa dioksīdu.
11. Reproduktīvā sistēma
Vīriešu reproduktīvā sistēma Reproduktīvā sistēma ļauj cilvēkiem vairoties. Vīriešu reproduktīvajā sistēmā ietilpst dzimumloceklis un sēklinieki, kas ražo spermu.
sieviešu reproduktīvā sistēma Sievietes reproduktīvā sistēma sastāv no maksts, dzemdes un olnīcām, kas ražo olšūnas (olšūnas). Apaugļošanas laikā spermas šūna satiekas ar olšūnu olvados. Pēc tam abas šūnas apaugļo, kuras implantējas un aug dzemdes sieniņā. Ja tā netiek apaugļota, dzemdes gļotāda, kas ir sabiezējusi, lai sagatavotos grūtniecībai, izdalīsies menstruāciju laikā.
12.Integumentārā sistēma
Āda jeb integumentārā sistēma ir lielākais orgāns cilvēka ķermeņa anatomijā. Šī sistēma aizsargā no ārpasaules un ir ķermeņa pirmā aizsardzības līnija pret baktērijām, vīrusiem un citiem patogēniem. Āda arī palīdz regulēt ķermeņa temperatūru un izvadīt atkritumus caur sviedriem. Papildus ādai integumentārā sistēma ietver matus un nagus.