Emocijām ir svarīga loma, domājot un uzvedoties. Emocijas, ko jūtat visu laiku, ietekmē jūsu lēmumus un darbības, palīdzot izdzīvot, izvairīties no briesmām un izprast sevi un citus. Lai patiešām izprastu emocijas, emociju veidus un to funkcijas jūsu dzīvē, apsveriet šo pārskatu.
Dažādi pamatemociju veidi, kuriem ir savas priekšrocības
Katram ir atšķirīgs emociju līmenis un vadība, bet patiesībā ir dažas pamata emocijas, kas mums patiesībā ir. Tieši šis pamata emociju veids ietekmē cilvēka uzvedību.
1. Laime
No visiem emociju veidiem laime ir emocijas, kuras lielākā daļa cilvēku vēlas un meklē. Šī emocija tiek definēta kā patīkams emocionāls stāvoklis, piemēram, apmierinājuma, prieka un labklājības sajūta. Laimi var izteikt dažādos veidos, piemēram:
- Smaidoša sejas izteiksme
- Jautrs, dzīvespriecīgs balss tonis
- Ķermeņa valoda, kas izskatās atvieglota vai satraukta
Laimes sajūta liek cilvēkam būt pateicīgam un labāk izprast sevi un citus. Laime ir viens no pozitīvu emociju piemēriem, kam ir svarīga loma fiziskajā un garīgajā veselībā. Viens no tiem ir dzīves pagarināšana.
Un otrādi, ja jūs nejūtaties laimīgs, piemēram, nemiers, stress, depresija un vientulība var negatīvi ietekmēt jūsu veselību un pazemināt jūsu dzīves kvalitāti.
2. Skumjas
Laimes pretstats, daudzi cilvēki nevēlas skumjas. Šīs emocijas raksturo vilšanās sajūta, bezcerība, neieinteresētība un slikts garastāvoklis. Tāpat kā jebkura emocija, skumjas var atnākt jebkurā laikā, un tās laiku pa laikam piedzīvo ikviens.
Dažos gadījumos cilvēki, kuri jūtas ilgstošas un smagas skumjas, var pārvērsties depresijā. Skumjas var izteikt vairākos veidos, tostarp:
- Drūms noskaņojums
- Aizveries
- Letarģisks un neiedvesmas pilns
- Atteikties no citiem cilvēkiem
- Raudāt
Katras personas skumju līmenis ir atšķirīgs atkarībā no iemesla un tā, kā cilvēks tiek galā ar savām skumjām.
Tomēr skumju sajūta nav gluži slikta. Šīs emocijas var likt jums saprast un zināt, kā piecelties, dziedināt sevi un pārdomāt, kā turpmāk vairs nebūt skumjām vai vilšanās.
3. Bailes
Bailes ir spēcīga emocija, kurai ir svarīga loma jūsu izdzīvošanā. Kad jūs jūtat šīs emocijas, jūsu muskuļi saspringst, jūsu sirds pukst ātrāk, un jūsu prāts kļūst modrāks.
Piemēram, atrodoties briesmu stāvoklī, radīsies bailes un radīsies reakcija, lai sevi aizstāvētu, piemēram, skrienot vai lūgt kādam citam palīdzību. Tāpēc ikviens ir aprīkots ar šāda veida emocijām, lai viņi varētu reaģēt, kad viņiem draud briesmas.
Bailes var ietvert dažādas izpausmes, piemēram:
- Bailīgas sejas izteiksmes; paplašiniet acis un nolaidiet galvu
- Mēģina slēpties, izvairīties vai uzdrīkstēties stāties pretī draudiem
- Ķermenis svīst, sirdsdarbība un elpošana tik ātra
Bailes parasti rodas, ja draudi ir tūlītēji. Šī emocija pieaugs un veicinās drosmes sajūtu, tādējādi padarot jūs noturīgāku, saskaroties ar tādu pašu stāvokli.
4. Riebjas
Riebumu raksturo nepatika neatkarīgi no tā, vai tā ir kaut ko redzēt, saost, pagaršot vai dzirdēt, lai jūs no tā izvairītos. Pat ja tas izklausās slikti, šīs emocijas var celt pašcieņu, lai uzturētu tīrību, lai ķermenis izvairītos no slimības pārnešanas.
Riebums parasti tiek izteikts vairākos veidos, piemēram:
- Novērsieties no objektiem, kas tiek uzskatīti par pretīgiem
- Fiziskas reakcijas, piemēram, slikta dūša un vēlme vemt
- Sejas izteiksmes, kas sarauc pieri, šķebina un saliek lūpas uz augšu
5. Dusmīgs
Tāpat kā bailes, arī dusmas ir vajadzīgas, lai aizsargātu sevi un reaģētu uz draudiem. Šo emociju raksturo neapmierinātība, sajūta, ka tu neiederies ar citiem cilvēkiem. Dusmas bieži tiek parādītas ar dažādām izpausmēm, piemēram:
- Rupjš vai kliedzošs balss tonis
- Nosvīdis ķermenis un sarkana seja
- Uzvedība kļūst agresīva, piemēram, sitot, sperot vai metot priekšmetus
Lai gan dusmas bieži tiek uzskatītas par negatīvām emocijām, tās patiesībā var motivēt jūs rīkoties un meklēt risinājumus lietām, kas jūs traucē.
Dusmas, kas tiek uzskatītas par sliktām, ir dusmas, kas ir nevaldāmas, pārmērīgas, izteiktas sev vai citiem kaitīgā veidā. Šīs dusmas apgrūtina cilvēka racionālu lēmumu pieņemšanu un var pat negatīvi ietekmēt veselību.
6. Šokēts vai pārsteigts
Pārsteigts vai pārsteigts var tikt klasificēts kā pozitīvas emocijas, negatīvas emocijas un arī neitrālas. Šis stāvoklis parasti notiek ļoti īslaicīgi kaut ko neparedzētu iemeslu dēļ. Tev pašam to nezinot, šīs emocijas izrādās svarīgas cilvēka uzvedībā. Kāpēc?
Jo pārsteigts vai pārsteigts var motivēt kādu būt mierīgākam un iemācīties kontrolēt sevi un savas emocijas. Ir vairāki veidi, kā izteikt pārsteigumu vai pārsteigumu, tostarp:
- Fiziskā reakcija uz lēcienu vai atkāpšanos
- Kliedzošas, kliedzošas vai elpojošas skaņas
- Citas atbildes, cīnies vai skrien
- Sejas izteiksmes paceļ uzacis, paplašina acis vai atver muti
7. Citas emocijas
Iepriekšējās emocijas jums radās biežāk nekā dažas no šīm emocijām, piemēram, mierinājuma, apmulsuma, lepnuma, vainas vai pazemojuma sajūta.
Šīs emocijas var atdarināt citas emocijas, kas nozīmē, ka tās ne vienmēr ir aprakstītas ar vienu un to pašu izteiksmi. Piemēram, apmulsuma sajūtu var parādīt, skatoties uz leju kā bailes, nosarkstot kā dusmas un mēģinot novērst skatienu kā riebumu.